Latvijas alas ir noslēpumainu rakstu bagātas, kuru vecums un saturs vēl gaida atšifrējumu. Šie rakti, kurus klintīs, alās un akmeņos ir iegravējuši senie cilvēki, sauc par petroglifiem. Senie latvieši gravējumus sauca par burtiem, no kā arī ir izveidojies mūsu šodienas alfabēts.

Latvija ir bagāta avotu zeme. Ar tīru pazemes ūdeni pietiek gandrīz visiem iedzīvotājiem, kas ir reti kurā valstī.

Tie ir lieli laukakmeņi, kuru tilpums mēdz pārsniegt pat 10 kubikmetrus. Vidēju dižakmeņu tilpums ir lielāks par 7 kubikmetriem.

Latvijā ir 16 ezeri, kuru platība ir lielāka par 10 km2, Kopumā tie aizņem aptuveni 45% no visas Latvijas ezeru kopplatības, kur ir apmēram 1000 km2. 2256 esošo ezeru platība ir vismaz 1 hektārs. Lubāns ir vislielākais ezers - ūdens virsmas platība 80,7 km², Drīdzis – dziļākais, 65,1 m un Ežezers ir visbagātākais – vairāk kā 35 salas.

Latvija ir viena no trim Baltijas valstīm, Baltijas jūras piekrastē, kuras pludmale stiepjas 494 km garumā. Piekrastē atrodas gan mazi zvejniekciemi, gan lielas ostas pilsētas, kā Ventspils, Rīga un Liepāja. Protams, ir arī smilšainas pludmales, kāpas un stāvkrasti. Kopš 1998.g. Latvija piedalās starptautiskajā Zilā karoga pludmaļu programmā, kas apliecina to, ka pludmale atbilst starptautiskajiem tīra ūdens un sakoptas vides kritērijiem. Līdz šim Latvijā Zilo karogu plīvojam varēja manīt  šādās pludmalēs: Liepājas (www.liepaja.lv), Ventspils (www.ventspils.lv), Abragciema, Jūrmalas Majoru un Bulduru (www.jurmala.lv).

Ieži ir heterogēnās litosfēras sastāvdaļas, kas sastāv no viena vai vairākiem minerāliem (minerālu sugām). Iežus klasificē pēc to izcelsmes, minerālu un ķīmiskā sastāva, pēc to uzbūves (veidojošo daļiņu tekstūras). Pēc izcelsmes iežus sadala magmatiskajos iežos, nogulumiežos un metamorfajos iežos.

Pavisam Latvijā ir uzskaitīti ap 73 202 kilometriem autoceļu un ielu. Ceļu tīkla blīvums mūsu valstī ir 1,13 kilometri uz vienu kvadrātkilometru. Valsts pārziņā ir 20 323 km ceļu, pašvaldību rūpju lokā - 43 059 km. Visi Latvijas galvenie ceļi ir segti ar melno asfalta segumu un to kopgarums ir 8052 km.

Latvijā pilis un muižas tika celtas sākot no 13.gs līdz pat 20. gs. sākumam. Katrai pilij un muižai ir savs stāts, ko var uzzināt apmeklējot šos saglabātos un restaurētos kultūrvēsturiskos mantojumus.

Lielākoties ūdenskritumi sastopami valstīs, kur ir kalni. Latvijā kalnu nav, bet ūdenskritumi tomēr ir atrodami. Viens no ievērojamākajiem ūdenskritumiem, kas pazīstams visā Eiropā ir Ventas rumba. Pazīstams kā platākais ūdenskritums Eiropā.

Latvija ir bagātā ūdens zeme - strautu, valku, urgu, lielu grāvju un upju, kuru kopskaits ir aptuveni 12.5 tūkstoši. Kopējais upju garums ir 37 500 km. Upes, kuru garums pārsniedz 10 km ir 777.