Abava - Abavas upe ir Ventas labā krasta pieteka. Tā ir 7. garākā upe Latvijā un ar savu 129 km tecējumu ir garāka par, piemēram, Lielupi un Aivieksti. Senos laikos Abavas ūdenī kristīja bērnus, jo šī upe uzskatīta par svētupi. Varbūt jūs jau Sabilē ievērojāt, ka gan pilsēta, gan upe atrodas ielejā starp 2 pakalniem. Tā tas tiešām ir, un tāpēc ir izveidota īpaši aizsargājamā teritorija “Abavas ieleja”, kura daļēji pārklājas ar līdzīga nosaukuma dabas parku – “Abavas senleju”. Abavas senleja ir viena no visspilgtāk izteiktajām senlejām Latvijā, kas veidojusies, noplūstot ledāju kušanas ūdeņiem. Abavā ir vairākas dolomīta veidotas krāces ar spēcīgu straumi. Vislielākā krāce jeb, kā mēs to parasti dēvējam – ūdenskritums, ir Abavas rumba. Rumbas platums, mērot šo te loku, ir 35 metri. Bet ūdenskrituma augstums vēl joprojām ir strīdīgs jautājums. Ûdens kritums, skaitot 15 uz augšu no pašas rumbas, ir apmēram pusotrs (1,5) metrs. Vēl jāatzīmē, ka lejpus rumbas ir viens no Latvijas lielākajiem atvariem, kura dziļums ir 6,6 metri. Salīdzinājumam varētu piebilst, ka Ventas rumbas dziļākā bedre ir 4,7 metrus dziļa¼ Dažus kilometrus augšpus Abavas rumbas ir vēl viena pazīstama krāce, kuru dēvē par Kaķu rumbu. Zivis - Asari, Ālanti, Raudas, Līdakas, Sapali, Vimbas. Abava sākumā iztaisnota, vēlāk tek pa senleju.