"Daugava (tās atzarojumi un Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES ūdenskrātuves) - no Latvijas-Krievijas robežas līdz ietekai Rīgas jūras līcī (ieskaitot posmu pa Latvijas-Baltkrievijas robežu); Uz Daugavas upes atrodas trīs HES (hidroelektrostacijas) - Rīgas HES 35 km no upes grīvas Rīgas līcī, Ķeguma HES, kas atrodas 70 km attālumā no grīvas, un Pļaviņu HES, kas atrodas jau 107 km no grīvas. Bija plānots arī celt ceturto HES Latvijā, bet asās kritikas dēļ tas tika atcelts. Daugava Latvijai un latviešiem ir ne tikai liela un skaista upe, bet arī simbols.To apdzied dziesmās, sauc par tautas likteņupi. Šķērsojot Latvijas robežu, Daugava jau ir 200 m plata upe. Augštecē Latvijas teritorijā tā plūst starp Augšzemes un Latgales augstieni, veidojot desmit plašus lokus. No Latvijas robežas līdz Daugavpilij saglabājusies Daugavas dabiskā ieleja, kurā atrodas daudzi vērtīgi biotopi. Augu sugu daudzveidības ziņā tā ir viena no interesantākajām teritorijām Latvijā. Skaistās ainavas un daudzie pilskalni rada priekšnoteikumus tūrisma attīstībai. Te ir izveidots Augšdaugavas aizsargājamais ainavu apvidus un dabas parks""Daugavas loki""."