"Gauja - no Tirzas upes ietekas līdz ietekai Rīgas jūras līcī (ieskaitot posmu pa robežu) un Gaujas-Baltezera kanāls; Kreisā krasta pietekas - Pīsla, Meļļupīte, Dzērbe utt. Zivis - asari, ālanti, alatas, līdakas, plauži, raudas, baltie sapali, sapali, salates, vimbas, vēdzeles. Gauja apliec Vidzemes Centrālo augstieni. No baseina platības 30% aizņem meži, 5% purvi. Augšdaļā Gauja līkumo pa Vidzemes Centrālo augstieni, bet pie Rankas sāk tecējumu pa Vidusgaujas ieplaku, kur 24km garumā tek pa Latvijas-Igaunijas robežu. Šajā posmā Gauja ir diezgan garlaicīga, ar krūmiem apaugušiem krastiem. No Igaunijas Gaujā ietek tās lielākā pieteka - Mustjegi, satekas vietā rodas iespaids, ka Mustjegi ir stipri vien platāka par Gauju. Starp Valmieru un Murjāņiem upe  plūst pa Gaujas senleju, bet tālāk pa Piejūras zemieni līdz ietekai Rīgas jūras līcī pie Carnikavas. Gaujas gultne smilšaina, daudz sēres, strauji līkumi, nobrukuši krasti. Palienē daudz vecu atteku. Straumes ātrums 0.2-0.4 m/s. Peldēties gan Gaujā vajadzētu speciāli tam paredzētās vietās, vai lielāku sēru augšdaļā, tālāk no to robežas ar dziļumu, jo tur smiltis pastāvīgi plūstot vēl nav sablīvējušās un ja šādā vietā peldētājs, ieraudzījis dziļumu, mēģina nostāties uz kājām, tas iegrimst smiltīs (tā saucamās plūstošās smiltis). Ja nekrīt panikā, bet peld tālāk, tad problēmas nerodas. Netālu no upes atrodas vairākas atpūtas vietas. Gauja - Sākas Vidzemes augstienē, Cēsu rajonā, Taurenes pagastā, jūrā ietek pie Carnikavas. Agrāk uzskatīja, ka Gauja sākas no Alauksta ezera, bet, tā kā senā izteka ir aizaugusi, tad par Gaujas sākumu uzskata Arnīšu upi, kas sākas Elkas kalna pakājē, tek caur Zobola ezeru, nosusinātā Laidza ezera vietā tā satek ar Gaujiņu; šī vieta arī ir viens no Gaujas iztekas variantiem, un šeit Gauja iegūst savu vārdu. Tālāk tā tek caur Lodes-Taurenes ezervirkni un uzņem tās ūdeņus. Gauja apliec Vidzemes augstieni. Gaujas gultne smilšaina, daudz sēres, strauji līkumi, nobrukuši krasti. Jāpiebilst, ka pēdējajos gadu desmitos Gaujas ūdenslīmenis gada laikā svārstās tikai par aptuveni 2 m. Gauja daudz ūdeņus uzņem no avotiem un sīkiem strautiem, tādēļ pēc spēcīgas lietusgāzes upes augšdaļā, ūdenslīmenis strauji paceļas arī lejtecē, negaidīti ar duļķaino ūdeni sabojājot copi ne vienam vien makšķerniekam. Gaujas aizsargājamā teritorija Gaujas Nacionālais parks. Makšķerniekus no tālākām vietām Gauja piesaista ar alatām, kā arī ar sapaliem, vimbām un salatēm. Kas attiecas uz vimbām, tad Gaujā līdzīgi citām upēm, vimbu lomi pēdējajā laikā ir stipri sarukuši. Peldēties gan Gauja vajadzētu tikai speciālās peldēšanai paredzētās vietās."